Knauf Junior Trophy Latvija 2019

Meistars, profesionālās izglītības skolotājs Aleksandrs Boginskis, kurš gatavoja komandu sacensībām pastāstīja, ka konkursa gaitā vajadzēja izgatavot Knauf Kubo konstrukciju, jūgendstila ēkas portāla kopiju, moldingus no ģipša un izlīmēt tos konstrukcijas iekšpusē. Tāpat vajadzēja  izgatavot un pielīmēt pie griestiem apaļu ģipša rozeti. Kubo iekšpusē pusi vienas sienas vajadzēja nokrāsot, otru pusi – izlīmēt ar tapetēm, bet atlikušās abu sienu daļas un daļu grīdas - noflīzēt.

Katras komandas dalībnieks atbildēja par konkrētu darbu. Viens no komandas dalībniekiem bija atbildīgs par sausās būves montēšanu, cits - par flīzēšanu, vēl cits – par tapešu līmēšanu un krāsošanu, utt. Komandas brigadieris bija Maksims Tričiņecs.

Atšķirībā no citām reizēm, šogad sacensību laikā meistariem bija atļauts atrasties objektā un sniegt padomus audzēkņiem. Vispār šogad konkurss pēc skolotāja teiktā, bijusi spēle bez noteikumiem. Ja iepriekš bijuši noteikti konkrēti izmēri un kas ir jāizdara, tad šogad tas nav bijis. Tāpat nebija arī skaidru vērtēšanas kritēriju. Viena lieta ir, kad darbs tiek vērtēts, mērot to ar mērlenti un līmeņrādi, un pavisam cita - kad tas tiek darīts uz aci, uzsvēra Būvniecības nodaļas vadītājs Aleksandrs Boginskis.

Šogad pasākuma organizatori bija padomājuši arī par komandu līdzjutējiem, nodrošinot pasākuma tiešraidi. šo iespēju izmantoja arī DBT komandas līdzjutēji.

Pirmajā dienā konkursanti darbojās astoņas stundas, otrā – astoņas ar pusi. Taču pēc tam sacensību organizatori pagarināja laiku par pusstundu, jo Rīgas skola nebija paspējusi tikt galā ar uzdevumu. Trešajā dienā darbošanās notika tikai četras stundas, kam sekoja apbalvošana.

“Mūsu komandas priekšā “cepuri nost”. Lai paspētu izpildīt uzdevumu, visi tās dalībnieki, darbojās cītīgi un bez atpūtas pauzēm. Godīgi sakot, es pat sākumā neticēju, ka paveiksim to, ko paveicām, jo darba apjoms bija ļoti liels. Tikai pēc tam, kad pirmajā dienā mēs gandrīz pilnībā izgatavojām kubu, radās pārliecība, ka tiešām izdarīsim visu,” dalās iespaidos skolotājs Aleksandrs.

Viktorija Puriškeviča bija vienīgā meitene ne tikai mūsu komandā, bet arī starp visiem sacensību dalībniekiem. Par to vai ņemt viņu komandā, nav bijis ne mazāko šaubu. Viņa ne tikai veica krāsošanas darbus un tapešu līmēšanu, bet arī palīdzēja puišiem no ģipša gatavot, līmēt un špaktelēt moldingus. Visi komandas dalībnieki strādāja lieliski. Īpašu uzslavu ir pelnījis arī komandas kapteinis un “dzinējspēks” Maksims Tričiņecs. Bez viņa komanda nebūtu paveikusi tik daudz, uzsvēra meistars.

“Kad piektdien pabeidzām darbu, biju laimīgs, jo darbs man ļoti iepatikās. Diemžēl vēlāk visi tikām “nolaisti uz zemes”, jo mums tika piešķirta tikai trešā vieta. Ja Liepājas komanda ar uzdevumu šoreiz  bija tikusi galā labāk nekā mēs, tad Rīgas komanda acīm redzami nebija izpildījusi pat obligātos uzdevumus – nebija pabeigusi krāsot sienu un nebija uzlīmējusi moldingus, tātad nebija to arī izgatavojusi. Līdz ar to mūsu komandas dalībnieki par šādu rezultātu protams bija sarūgtināti, jo paši redzēja, kāds bija viņu darbs un kāds sāncenšiem,” dalījās iespaidos Aleksandrs.

Taču sacensību rezultātus nolēmām neapstrīdēt, jo šogad bija tas pats tiesnesis, kas sacensībās pirms vairākiem gadiem. Toreiz no sešām vietām viņš DBT komandu ierindoja piektajā. “Kad pateicu šim tiesnesim, ka gribu zināt, kādēļ mums ir piešķirta tikai 5.vieta, viņš sāka norādīt uz citu kļūdām. Uz ko es atbildēju, ka tās ir viņu kļūdas, bet mums taču viss ir pareizi. Savukārt pēc tiesneša atbildes uz manu iebildumu - tā sanāca – sapratu, ka ar šo cilvēku runāt nav vērts,” izvēli pamatoja skolotājs.    

Liels paldies mūsu audzēkņiem par ieguldīto darbu, par komandas sparu, savu prasmju un zināšanu nodemonstrēšanu konkursā un pedagogiem par audzēkņu sagatavošanu sarežģītajam konkursam!

Sagatavoja Ivars Soikāns

Fotogalerija