Panākumu atslēga nereti slēpjas pašmotivācijā

Pašmotivācija ir pārdomāts process savas aktivitātes vadīšanā. Saglabāt augstu pašmotivāciju mācībās un darbā ikdienā, kad cilvēks saskaras ar dažādām emocijām un nedrošību par nākotni, nav viegli. Bieži vien tā ir cīņa pašam ar sevi, lai neļautos šaubām un depresijai. Pašmotivācija ir arī viens no nosacījumiem, kas ļauj mums virzīties uz priekšu, sasniegt izvirzītos mērķus un augstākus rezultātus mācībās. Veiksmes atslēga augstas pašmotivācijas saglabāšanai ir savu emociju, domu un uzvedības izpratne. 

Daugavpils Būvniecības tehnikuma psihologs Jurijs Stičinskis, atzīst, ka, samazinoties pašmotivācijai,  izglītojamajiem krīt sekmība, pieaug neattaisnoto kavējumu daudzums. Šajā brīdī īpaša vērība audzēkņu motivācijai jāpievērš skolotājiem. Tā kā izglītojamie vairs nav nekādi bērni, bet gan ieiet pieaugušo dzīvē, akcentu nākas likt nevis uz viņu “trenkāšanu”, bet gan uz pašmotivāciju, kas tiek reducēta uz mācībām. Jauniešiem ir jāsaprot, kādēļ viņi iet uz tehnikumu, apmeklē mācību stundas un praktiskās nodarbības. 

Pašmotivācija ir arī māka ilgāku laiku iztikt bez ārējās iedarbības, piemēram, mamma pateica, skolotāja lika, utt. Ir dažādi veidi, kā sevi pašmotivēt mācībām. Mācībām ir jābūt mērķim.  Izglītojamajam ir jāapzinās, kādēļ viņš to dara. Svarīgi ir arī lai tas, ko izglītojamais dara, viņam patiktu. Tas, savukārt, ir jau divpusējs process, kurš ir atkarīgs gan no audzēkņa, gan skolotāja. 

Svarīgi ir uzstādīt mērķi, piemēram, pabeigt 1.semestri, iegūt 8 matemātikā  utt., sasniegt to un turpināt virzīties tālāk, nospraužot aizvien jaunus mērķus. Turklāt nevajag censties izdarīt visu uzreiz, bet gan virzīties uz priekšu nelieliem solīšiem. Pašmotivācijā svarīga ir arī pašdisciplīna. Piemēram, no rīta bieži vien gribas ilgāk pagulēt, taču ir jāpiespiež sevi piecelties un iet uz tehnikumu. Šajā procesā svarīgas ir arī uzslavas. Nereti svarīgs ir sportiskais jeb azarta moments.

Neveiksmju brīžos noderīgi ir atcerēties par savām veiksmēm. Tas palīdz sasparoties un iet tālāk.

Svarīgs šādos brīžos ir arī draugu, biedru un līdzcilvēku atbalsts. Ja draugu kompānija regulāri apmeklē tehnikumu un pēkšņi kādam no viņiem rodas vēlme to nedarīt, tad sekojot biedru piemēram, viņš tomēr var turpināt apmeklēt mācību iestādi. Arī biedri viņam var aizrādīt par kavējumiem, tādējādi palīdzot biedram atkal pievērsties mācībām.

DBT izglītojamo pašpārvaldes pārstāvim Vladislavam Gusevam patīk automašīnas un viņš mācās par auto diagnostiķi. Vlads atzīst, ka viņam kā kristietim un ticīgam cilvēkam dzīvē iet uz priekšu lielā mērā palīdz ticība un uzticēšanās Dievam. Ja dažreiz kaut kas nesanāk, iespējams, kaut kur ir noslinkots, bet varbūt arī tādēļ, ka tas nav vajadzīgs, jo Dievs dod spēku iet pretī tam, kas katram tiešām ir vajadzīgs.

Vladu kā topošo auto diagnostiķi iedvesmo auto tūninga projekti, ar kuriem viņš plāno nodarboties nākotnē. Tāpat viņu iedvesmo laba mūzika, filmas, tai skaitā psiholoģiskas, kas liek aizdomāties par to, kur un kā mēs dzīvojam. Viņš arī pats mīl filmēt klipus un video. Droši vien katram ir kaut kas tāds, kas viņu iedvesmo.

Vēlamā rezultāta sasniegšanai bieži vien ir jāiziet no komforta zonas, jo atrašanās tajā nereti traucē sasniegt mērķi. Mums bieži vien negribas kaut kur iet, ar kādu runāt, utt. Nepieciešamība pārvarēt sevi, savas bailes, ļauj mums attīstīties kā personībai un iet tālāk. Runājot par mācību procesu, svarīgi ir arī neaizmirst, kādēļ mēs mācamies tehnikumā un iegūstam zināšanas. Tikpat ir svarīgi neapstāties ceļā uz savu mērķi, saskaroties ar zaudējumiem. 

Jābūt aktīviem gan mācībās, gan arī ārpus stundu darbā, tādējādi dodot savu pienesumu tehnikuma attīstībai. Jālasa grāmatas. Viena no pēdējām Vlada izlasītajām grāmatām ir Maikla Džandas “Sadedzini savu portfolio”, kuru ir sarakstījis dizaineris priekš dizaineriem. Tomēr šī grāmata noderēs katram, jo tur izskatīts daudz situāciju par komunikāciju ar klientiem, pieeju darbam un citiem jautājumiem.

Nevajag baidīties izvirzīt augstus mērķus un nevajag likt sev griestus, jo visi mērķi ir sasniedzami.

Risinot uzdevumus vai problēmas komandā, nevajag klusēt un jāizsaka savas idejas. Pat, ja ideja sākotnēji šķiet ne pārāk laba, tās apspriešanas gaitā var rasties kas jauns un noderīgs. Pateicoties šādām “prāta vētrām” nereti dzimst neparastas idejas.

Vieni cilvēki ir komunikablāki, citi vairāk vērsti uz iekšu. Arī Vlads pēc savas dabas vēl līdz nesenam laikam bija samērā noslēgts un komunikācija ar apkārtējiem viņam nereti sagādāja problēmas. Laika gaitā, regulāri izejot no komforta zonas, lai uzsāktu sarunu ar nepazīstamu cilvēku, viņam ir izdevies pārvarēt šo problēmu, viņš ir kļuvis atvērtāks un komunikablāks. Pateicoties šīm izmaiņām viņš ir ieguvis arī jaunus paziņas un draugus.

Panākumu gūšanai karjerā, vai tas būtu auto tūnings, vai zīmēšana, vai kas cits, ir nepieciešama atkārtošana un bāzes zināšanas. Varbūt to ne vienmēr ir vienkārši izdarīt, taču tā ir bāze. Sākumā tu centies atdarināt labākos sasniegumus, un kad to esi apguvis, vari sākt veidot kaut ko savu unikālu.

Droši vien jebkuram no mums ir bijuši brīži, kad tu jūties noguris, kad tevi nomoka slinkums, kad viss šķiet apnicis un tev nav spēka turpināt uzsākto, tai skaitā mācības. Iespējams, ka šādos brīžos var pietikt ar vienkāršu atpūtu vai zināmām korekcijām dienas režīmā. Ja tas nepalīdz, varbūt ir vērts atcerēties, kādēļ esi sācis mācīties, darīt to, ko dari, un aizdomāties  par lietām, kas tevi iedvesmo.

DBT izglītojamo pašpārvaldes idejas pašmotvācijai:   

1) iedvesmoties no skaistām lietām (filmām, mūzikas u.c) un labiem piemēriem,

2) iznākt no komforta zonas-nevilcinoties uzdot jautājumu, piedāvāt savas idejas,

3) atcerēties, kāpēc sākts ceļš uz zināšanām un neapstāties,

4) izmantot visas iespējas gan mācībās, gan ārpus tām,

5) censties dot savu ieguldījumu tehnikuma attīstībai,

6) nepārtraukti attīstīties – mācīties, lasīt grāmatas, pilnveidoties profesijā,

7) neuzstādīt sev rāmjus, lai sasniegtu augstus rezultātus profesijā,

8) pieņemt un analizēt skolotāju un grupas biedru kritiku,

9) strādāt grupā - tas ir interesantāk un produktīvāk,

10) sabiedriskums - tava vizītkarte,

11) neskatoties uz grūtībām, priecāties par katru mācību dienu,

12) iziet ārpus ierastajiem domāšanas rāmjiem, radošu uzdevumu risināšanā,

13) viens no mērķiem - būt centīgākam mācībās,

14) meklēt atbildes uz jautājumiem pašam un  tikai tad, ja tas nesanāk - ar skolotāju un grupas biedru palīdzību,

15) tehnikuma piedāvāto aktivitāšu izmantošana var noderēt turpmākajā dzīvē,

17) uzņemties atbildību,

18) lai izvairītos no kļūdām, pirms uzdevuma izpildes, pārdomāt rīcības plānu,

19) stāstot par savu profesiju un daloties sasniegumos, tu piesaisti interešu biedrus,

20) mācību materiāla atkārtošana un praktisko iemaņu nostiprināšana veido tēvi par speciālistu.

Sagatavoja:

psihologs Jurijs Stičinskis un interešu izglītības skolotājs Ivars Soikāns